Cukura diabēts ir smaga saslimšana, kam kā viena no komplikācijām var būt neiropātija. Cukura diabēts gadiem var noritēt slepus, līdz pēdas ir pirmās, kas liecina par šo smago saslimšanu. Tās var būt ilgi nedzīstošas brūces, ļoti sausa āda un arī neiropātiskās čūlas. Brūces nedzīst, ja cukura līmenis asinīs ir ilgstoši paaugstināts, jo tiek bojāti sīkie kapilāri. Diabētiskās neiropātijas pamatā ir nervu šķiedru bojājums, kas izpaužas kā dažādi neiroloģiski traucējumi. Diabētiskā neiropātija izraisa autonomās un perifērās nervu sistēmas izmaiņas. Perifērās nervu sistēmas traucējumu izpausmes:
Sāpes pēdās un kājās miera stāvoklī un/vai naktīs;
Čūlu attīstība pastiprināta spiediena vietās;
Slikti dzīstošas un ilgstoši dzīstošas brūces;
Diabētiskās pēdas sindroms.
Autonomās neiropātijas gadījumā tiek skarti iekšējie orgāni un traucēta to darbība.
Diagnostika tiek veikta:
Temperatūras sajūtai – ar termotipu;
Spiediena sajūtai - ar 10g monofilamentu;
Vibrācijas sajūtai – 128 Hz graduēto kamertoni.
Šos mērījumus veic podologs.
Lai savlaicīgi diagnosticētu diabētisko polineiropātiju, kā arī, lai to izvērtētu dinamikā, jāveic regulāru (1x gadā) izmeklēšanu ar neirometriju un/vai neirogrāfu. Šos izmeklējumus var veikt ar ģimenes ārsta vai endokrinologa nosūtījumu vai par pilnu samaksu bez nosūtījuma par pilnu samaksu. Šo pakalpojumu neveic podologs.